Eiropas autoražotāji elektrifikācijas viļņa laikā sadarbojas ar Austrālijas retzemju pētnieku Arafura Resources Ltd. Sarunas par retzemju izejvielu tiešu piegādi.
Arafura Austrālijā izstrādā 1 miljarda ASV dolāru (728 miljonu ASV dolāru) vērtu Nolana retzemju elementu projektu, kas, domājams, apmierinās 10 procentus no globālā pieprasījuma pēc retzemju elementiem. Arafura plāno apstrādāt retzemju rūdas tās teritorijas tuvumā, nodrošinot tiešu projekta toksisko atkritumu apglabāšanas pārraudzību.
"Mēs esam sazinājušies ar Eiropas [automobiļu] ražotājiem par tiešajām izejvielu piegādēm," nesenā intervijā sacīja Arafura finanšu direktors Pīters Šerringtons. Viņš atzīmēja, ka līdz gada beigām sagaida vienošanos, jo sarunas virzās uz piedāvājumu un cenu.
Automobiļu elektrifikācijā arvien nozīmīgāku lomu spēlē retzemju materiāli, neatkarīgi no tā, vai tie ir pastāvīgā magnēta motori vai retzemju spēka akumulatori, un to cenas turpina pieaugt. Ķīna ir pasaulē lielākā retzemju elementu ražotāja, kas atbild par divām trešdaļām no pasaules kalnrūpniecības un 85 procentiem rafinētu produktu.
Kamēr autoražotāji, tostarp BMW un GENERAL Motors, cenšas samazināt retzemju elementu izmantošanu - vidējais automobilis patērē 3 kg (6,6 mārciņas) retzemju elementu - pāreja uz alternatīviem materiāliem bieži samazina dzinēja efektivitāti. Tesla sākotnēji izmantoja bezmagnētiskos indukcijas motorus (a.C. asinhronos motorus), lai darbinātu savus elektromobiļus, bet ir atgriezies pie pastāvīgajiem magnētiem Model 3.
Tādi autoražotāji kā BMW, Volkswagen un Tesla to nozīmīguma dēļ arvien vairāk vēlas iegūt retzemju materiālus tieši no ogļračiem.
Eiropa arī cenšas veidot piegādes ķēdes tīklus. Pašlaik Eiropa ir viens no lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu tirgiem, un paredzams, ka tā kļūs par pasaulē lielāko elektrisko transportlīdzekļu patēriņa reģionu. ES pagājušajā gadā izveidoja Eiropas Izejvielu savienību (ERMA), lai palīdzētu nodrošināt pienācīgu svarīgāko izejvielu piegādi. Retzemju elementu nozarē nozares alianse ir apzinājusi 14 projektus Eiropā par 1,7 miljardiem eiro (2 miljardiem ASV dolāru).
"Vienmēr ir bijusi tāda atkarības sajūta, ka [izejvielas] ir pieejamas par [pareizo] cenu," saka ERMA vadītājs Bernds Šēfers. "Bet tagad cilvēki saprot, ka ir milzīgas izmaksas, kas saistītas ar izejvielu neesišanu."
Arafura finanšu direktors Šerringtons sacīja, ka nozares uzmanību piesaistījis arī Vācijas jaunais piegādes ķēdes likums. No 2023. gada uzņēmumiem saskaņā ar regulu būs jānodrošina, lai to piegādes ķēdēs nerastos vides piesārņojums vai cilvēktiesību pārkāpumi.
