Jūlijā kalnrūpniecības gigants Rio Tinto paziņoja, ka tērēs 2,4 miljardus DOLĀRU Jadar litija borāta projekta izstrādei Serbijā. Plānots, ka projekts sāks ražošanu 2026. gadā un maksimālo jaudu sasniegs 2029. gadā, un tiek lēsts, ka tā gada izlaide būs 58 000 tonnu litija karbonāta, 160 000 tonnu borskābes un 255 000 tonnu nātrija sulfāta. Pēc izstrādes projekts ierindos Rio tinto starp pasaules 10 labākajiem litija piegādātājiem.
Tomēr ļoti gaidītais litija projekts pašlaik saskaras ar sīvu vides pretvēju!
Aprīlī Serbijas galvaspilsētā Belgradā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valsts endēmisko piesārņojumu un litija projektu. Pastāv bažas, ka Riodežaneiro plānotie sārņu dīķi Korinitas un Jadaras ielejās Jadaras projektam ir neaizsargāti pret toksisku atkritumu noplūdi pēkšņos plūdos. Līdz 10. jūnijam vairāk nekā 110 400 cilvēku bija parakstījuši petīciju, iebilstot pret litija projektu.
Par projekta atbalstīšanu ugunī nonācis arī Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs. Jūnijā Vučičs sacīja, ka tiks rīkots referendums, lai cilvēki varētu izlemt, vai turpināt projektu.
Tomēr kopš tā laika nav panākts nekāds turpmāks progress. Jūlijā loznitsas pilsētas dome, kuru kontrolē Vučiča Serbijas progresīvā partija un tās sabiedrotie, apstiprināja jaunu pašvaldības zemes piešķiršanas plānu, kas oficiāli deva zaļo gaismu raktuvju būvniecībai.
Tas izraisīja vairāk vides aktīvistu mītiņu, tostarp serbu centriski labējo aktīvistu grupu "Dosta Ie Bilo", kas šomēnes nāca klajā ar paziņojumu, kurā apsūdzēja Vāciju un citas ES valstis, ka tās serbiju uzskata par "lēta darbaspēka un netīru tehnoloģiju avotu". Viņi var darīt visu, ko nevar darīt savās mājās."
Lai gan Rio Tinto Serbia izpilddirektore Vesna Prodanoviča sacīja, ka uzņēmums ievēros visus ES un Serbijas vides noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz notekūdeņu attīrīšanu, un atzīmēja: "Bez atļaujas un bez visu šo [ES standartu] ievērošanas nav iespējams sākt būvniecību... Mēs ņēmām vērā nokrišņu līmeni, noteikto putekļu līmeni. Mēs apsvērām visu uz vietas. Mēs veicam visus pētījumus un testēšanu, lai iegūtu skaidrus datus par pašreizējo situāciju reģionā."
Tomēr kā vēsta aģentūra "Reuters", Riodežaneiro ir pasūtījusi Serbijas Belgradas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētījumu par raktuvju ietekmi uz vidi, kurā secināts, ka raktuves nevajadzētu būvēt, jo tas radītu "neatgriezenisku kaitējumu biosfērai".
Riodežaneiro norādīja, ka bioloģiskās daudzveidības pētījums ir daļa no plašākas priekšizpētes un tiks veikti turpmāki pētījumi, lai "samazinātu ietekmi uz vidi".
Nākotnē projekta panākumu atslēga var būt tas, kā Rio Tinto izstrādās plānu, lai līdzsvarotu kalnrūpniecības attīstību ar ekoloģiskās vides aizsardzību un iegūtu vietējo iedzīvotāju, vides aktīvistu un citu ieinteresēto personu atzinību.
