Peru otrdien samazināja ekonomiskās izaugsmes prognozes 2023. un 2024. gadam, pamatojot to ar sliktiem laikapstākļiem, samazinātām privātajām investīcijām kalnrūpniecībā un pret valdību vērstiem protestiem šī gada sākumā.
Peru Ekonomikas ministrija savā oficiālajā izdevumā paziņoja, ka Dienvidamerikas valsts ekonomika šogad pieaugs par 1,1%. Tas ir mazāk nekā iepriekšējais aprēķins par 2,5 procentiem pēc tam, kad dati liecināja par ekonomikas samazināšanos 2023. gada pirmajā pusē.
Tas būtu lēnākais gada pieauguma temps kopš 2009. gada, izņemot 2020. gadu, kuru ietekmēs koronavīruss. Peru finanšu padome brīdināja, ka prognoze joprojām var būt pārāk optimistiska un iespējamas turpmākas korekcijas.
Finanšu ministrija arī paziņoja, ka Peru ekonomika nākamgad pieaugs par 30 procentiem, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 3,4%.
Pasaules otrais lielākais vara ražotājs ir cietis, jo cenas ir samazinājušās no vidēji 400 USD par mārciņu pagājušajā gadā līdz 380 USD par mārciņu šogad un 360 USD nākamgad.
Lai gan šogad sagaidāms, ka metālu ieguves un ražošanas apjoms pieaugs par 7 procentiem, privātās investīcijas, galvenokārt ieguves rūpniecībā, samazināsies par 4,5 procentiem, kā arī samazināsies Peru būvniecības un ražošanas sektors.
Zvejniecību Peru smagi ietekmēs arī sasilušie ūdeņi El Nino klimata fenomena dēļ, paziņoja ministrija. Tas ir izjaucis Peru pasaulē vadošo zivju miltu ražošanu, kas ir mēslojums uz anšovu bāzes.
Sagaidāms, ka okeānu sasilšana arī nesīs spēcīgas lietusgāzes Klusā okeāna piekrastē, potenciāli sabojājot kritisko infrastruktūru, piemēram, lauksaimniecību un ceļus. Valdība saka, ka tas padara El Nino par lielāko tiešo draudu Peru ekonomikai.
Finanšu ministrija arī sagaida, ka Peru fiskālais deficīts šogad sasniegs 2,4 procentus no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 1,7 procentiem pērn.
Tajā pašā laikā Peru tekošā konta deficīts samazinājās līdz 1,6 procentiem no IKP no iepriekš gaidītā 2,1 procenta.
Tomēr tirgi lielākoties šķita nemierīgi. Pēcpusdienas tirdzniecībā Peru akciju tirgus ASV dolāros pieauga par 1,16%.
Finanšu ministrs Alekss Kontrerass otrdien preses konferencē solīja, ka valdība strādā ar "pilnu spēku", lai mainītu tendenci un ka inflācija līdz gada beigām palēnināsies līdz 4% gadā.
Viņš piebilda, ka uzņēmumi no vairākām valstīm, tostarp ASV, ir izrādījuši interesi par naftas ķīmijas produktu attīstību Peru.
Pēc diviem ceturkšņiem pēc kārtas ekonomikas sarukuma šogad valdība vairākkārt noliegusi, ka valstī ir recesija, atsaucoties uz metodoloģiskām niansēm.
