Čīlei debatot par jaunu konstitūciju, Kongress saka, ka valsts ir nemierīga par kalnrūpniecības nozari

Čīles konstitucionālā asambleja otrdien sāka oficiālas debates par priekšlikumu jaunai konstitūcijai, lai aizstātu uz tirgu orientētu konstitūciju, kas aizsākās ģenerāļa Augusto Pinočeta diktatūrā. Teksts varētu pārveidot pasaulē lielāko vara ražotāju.

Sākotnējie kalnrūpniecības nacionalizācijas plāni, viendzīvotāju parlamenta izveide, ūdens tiesības un pamatiedzīvotāju teritoriju aizsardzība ir daži no smailākajiem priekšlikumiem, kas tiks apspriesti un par kuriem tiks balsots vairāk nekā 20 parlamenta plenārsēdēs.

"Šajā laikā mēs redzēsim, kas patiešām ir saglabāts ierosinātajā konstitūcijā," sacīja konstitucionālās asamblejas prezidente Marija Elīza Kvinterosa. Viņa norādīja, ka tekstam būs jāsastopas ar septembrī plānoto tautas nobalsošanu.

Jaunā konstitūcija nāk, kad martā prezidenta amatā stājas 36 gadus vecais kreisais bijušais studentu protesta līderis Gabriels Borics, kas varētu iezīmēt Andu valsts dramatiskāko politisko un sociālo maiņu kopš demokrātijas atjaunošanas 1990. gadā.

Jaunā konstitūcija ir izraisījusi satraukumu investoru un kalnrūpniecības uzņēmumu vidū, izaicinot valsts uz tirgu orientēto ekonomikas modeli, kas aizsākās pie ekonomistiem Pinočeta asiņainās militārās varas laikā.

Priekšlikumi tiks apspriesti tuvākajos mēnešos, un tos apstiprinās divas trešdaļas delegātu jeb aptuveni 103 balsis. Ja tās tiks apstiprinātas, tās saskarsies ar grozījumu procesu pirms otrā galīgā balsojuma, lai tos iekļautu galīgajā tekstā. Ja viņi tiks noraidīti, viņi atgriezīsies komitejā, lai saņemtu grozījumus vai atbrīvojumus.

Dramatisku pārmaiņu izredzes valstī ir cēlušas zināmus trauksmes zvanus konservatīvo vidū, lai gan Kvinteross centās mazināt bažas, sakot, ka šajā procesā ir daudz "dezinformācijas" un ka priekšlikums ir sākuma stadijā.

Taču šīs bažas ir novedušas pie zināma atbalsta zaudēšanas šim procesam, un privātā polītiķis Cadem aptauja liecina, ka to cilvēku īpatsvars, kuri tagad plāno balsot par jaunās konstitūcijas apstiprināšanu, ir samazinājies no 56 procentiem līdz 47 procentiem.

Konstitucionālajā struktūrā, kas ievēlēta pagājušajā gadā, dominē neatkarīgi kreisi noskaņoti pārstāvji, no kuriem daži izauga no protestu kustības, kas izcēlās 2019. gadā par nevienlīdzību vienā no reģiona bagātākajām valstīm.

Konsultāciju uzņēmuma "Tresquntos" direktors Kenets Bunkers sacīja, ka ir svarīgs brīdis, lai paustu "bažas", lai izvairītos no "ārzemju" priekšlikumu virzības uz priekšu un uzticības graušanas procesam. Taču Bunkurs joprojām domā, ka jaunā konstitūcija galu galā tiks apstiprināta, neskatoties uz izaicinājumiem, ko tā radīs Borisa jaunajai valdībai.

"Īstermiņā, ja šī konstitūcija tiks apstiprināta, Gabriela Bolika valdība saskarsies ar reālu izaicinājumu, līdzsvarojot Čīles sociālo infrastruktūru ar pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju," viņš sacīja.